Lai mēs tiktu uz Nizhny novagorodu, pilsēta, kurā es dzīvoju, mums 4 meitenēm bija jābrauc ar ātrvilcienu 4 stundas. Vilciens bija nesalīdzināms ar Latvijas vilcieniem. Ar mums vienā tā varētu teikt istabā bija 2 ārzemnieki, kuri bija izbrīnīti, ka mēs visus 11 mēnešus netiksim mājās! Šīs 4 stundas pagāja nepamanot, sarunājoties, smejoties, jaukas atmiņas. Iebraucot Nizhnyjā uzmācās satraukums, vai mana ģimene man būs pakaļ, vai es patikšu ģimenei, vai man patiks, bet es sevi mierināju, jo tā ir tikai pagaidu ģimene, ja nepatiks tad pēc mēneša būs jauna. Satiekot stacijā savu ģimeni es biju ļoti priecīga, jo viņi mani ļoti jauki uzņēma! Atbraucot uz mājām es biju nedaudz šokēta, bet es esmu atbraukusi, lai pielāgotos, un nevar būt tā kā es gribu,tāpēc samierinājos. Šajā ģimenē ir pagājušas jau 5 lieliskas dienas, esmu braukusi ar metro, trolejbusu, vecām grabažām autobusiem, apskatijusi centru, bijusi dažādās vietās, kur varbūt gidi nevestu, iepazinusies ar dažiem manas viesmāsas draugiem. Vakardien mēs ar viesmammu taisijām mājās gatavotus pelmeņus, sanāca ļoti, ļoti garšīgi. Šodien biju pie vecmammas, kur garšīgi paēdu! Kā mammai teicu atpakaļ uz Latviju man vajadzēs divas lidmašīnas biļetes, jo šeit ir ļoti garšigs ēdiens, sanāk daudz ēst. :D Pagaidām tas arī ir viss, kad sāksies skola, tad būs daudz ko rakstīt un domāt! :))