Ziniet, es tiešām zināju, sev neticēju, vienkārši sev iestāstīju, ka Latvijā mājās bus daudz labāk, būs daudz draugu visi bus tik jauki atsaucīgi, bet tas viss ir tikai iedomas, realitātē viss ir daudz savādāk,tik tiešam visi ir aizmirsuši par mani. Lasot returnistu rakstus par to kā ir atgriezties mājās, tas likās, nu nebūs jau tik traki, bet tagad padomājot, tas ir daudz smagāk kā aizbraukt. Bet es ceru,  un ļaujos notikumu straumei, lai ari nezinu vai kaut kas mainīsies.. Es nezinu man nav draugu, neviena, neviens man nav pazvanījis un vienkārši pajautāji kā tev iet? es varu tevi uzklausīt, bet visiem ir pilnīgi vienalga, tas man liek justies mazliet skumji un bēdīgi. Jo kādreiz es šos cilvēkus uzskatīju par draugiem, bet viss mainās. Ir lietas ko tu nevari ietekmēt.  Es ļoti cenšos, bet nesanāk, bet tāpēc jau es nenolaidīšu rokas , viss iet uz priekšu draugi mainās, viss mainās,tā pat kā arī es. Dažreiz domāju varbūt tie mani itkā draugi nevar mani pieņemt, to kā, es esmu izmainījusies, cik pieredzes bagāta es esmu,jo runājot ar AFS cilvēkiem ir tik nenormāli viegli runāt... Es negribu domāt par nākamo gadu, jo pagaidām ar domām esmu Krievijā. Es zinu tā vairs nebūs,  nebūšu AFS studente, nebūs tā AFS atmosfēra, nekā no tā vienīgi atmiņas... Autobusi, metro, skolas sols, būs bez manis, kas man ļoti pietrūks tas būs 40 autobus, kas dodas uz centru, kurš ir tik  pilns, kad nav vietas, kur apsēsties, bet  tu esi tur, baudi un brauc,vēro ,klausies..
Dažreiz nespēju pati sevi saprast, jo nekas nav izmainījies, bet iekšēji es gribēj, lai būtu izmainījies un lai nav tā ka bija, bet tānav viss ir tāds kā bija, pat cilvēki, tādeļ es varbūt to nevaru saprast, pieņemt, un liktenis nav lēmis būt ar tiem cilvēkiem..

Katru dienu es skatos kalendārā un skaitu cik dienas man vairs palikušas kā AFS studentam Krievijā, nevaru sagidīt, kad būšu mājās. Bet no otras puses domāju, bet es zinu, kad būšu mājās, skatīšos visas bildes un domāšu, kāpēc es skaitīju dienas.. Bet es domaju,jādara tā, kā sirds liek dariīt tieši šajā mirklī.
Nu jau man palikušas 20 dienas Krievijā, es varu teikt tikai un vineīgi paldies visiem, visiem, kas bija ar mini šajā gada tas bija, manuprāt, lielisks, es ieguvu draugus no visas pasaules, apceļoju Krieviju, ieguvu jaunas zināšanas, uzzināju sevi un iemācījos valodu.
   Apzinoties, kādus cilvēkus es satiku un cik ļoti es viņus iemīōju pa šiem 10 mēnešiem, tas ir briesmīgi, ja man ir jāiedomājas teikt viņiem atā lidostā pēdējā diena, ja jau ir grūti teikt ata pēc nometnēm..
  Man viss tuvākās meitenes AFS ir manas Nizny meitenes, mes visu gadu atbalstījām vienu otru, ja bija kādas problēmas, nekad vinas neateica, es ļoti busu pietrukt vinas.

New

Braucot apmaiņas programmā, es sev  visu laiku teicu, jāmeklē tās labās pozitīvās lietas un, ja kas notiek tad tas notiek uz labo!
Runājot par Krieviju un Latviju tad mums ir ļoti daudz atšķirīgu lietu, piemēram,skolas, cilvēki un daba!
   Krievu skolas ir ļoti stingras, man pirmajās dienās bija ļoti dīvaini saprast, to ka visu ko tu dari klasē, gribi iziet no klases, gribi aiziet līdz mskastei, vai nezinu līdz skolotājam, tad tas viss ir jājautā vai drīks to darīt. Arī pirms  katras stundas ir jāpieceļās kājās un tad tikkai varam apsēsties.
  Tagad man arī ir viedoklis par skolas formu, iepriekš es domāju cik tas būtu forši, ja skolā būtu forma, bet tagad es domāju pretēji. Skolā, ja tu atnāc ar džinsenēm, esi aizmirsis formu mājās, tad tev jāiet pakaļ formai uz mājām, stundā nedrīks sēdēt. Matiem vienmēr jābūt sasietiem, nedrīkst būt vaļā.
Interesanti, ka skolās vēl jau projām ir dienasgrāmatas, stundām jābūt sarakstītām skolotāji vienmēr pārbauda, ja nokavē stundu piezīme.
Manā skola arī ģērbtuves ir aizslēktas stundu laikā, lai nevarētu bastot un  ja tu esi slims tev jāiet pie māsiņas jāpārbaudās vai tev ir temperetūra un tad tikkai varbūt tevi atlaidīs mājās.
Mani kā AFS studentu dežurants jau pazīst un pret mani ir ļoti labs un ja man vajag ātrāk tikt ārā no skolas, tad vinš atslēdz man durvis! :)
Runājot par  stundu skaitu dienā tad tas mani vairāk kā iepriecina, viņiem ir katru dienu  stundas pa 40 minūtem un starpbrīži 10 min. Man ļoti nepatīk, ka skolā nav specjāla starbrīža priekš pusdienām, tas ir 15 minūtes tev, jāiztāv rinda, jāpaēd un vel jāiet uz kabinetu.. Vienīgais, kas man nepatīk, ka Krievijā skolā jāiet 6 dienas nedēļā. Priekš manīm ir ļoti grūti no rītiem piecelties. Vērtējumu skala šeit ir maksimums 5 balles. Minimums ir 1 balle,bet vienmēr liek 2, ja  nav mājas darbu vai  kāds cits iemesls.
Ļoti daudz skolniekiem pēc stundām ir privātskolotāji, gandrīz visos priekšmetos, priekš manīm tas ir ļoti  dīvaini, jo tu ej skolā tu mācies tu visu dari, bet tev vēl vajag privātskolotāju.  Pat tādiem skolniekiem kuri ir izcilnieki.
 Tā nu jau man Krievijā ir pagājuši 5 mēneši, manuprāt tas ir ilgs laiks, bet vel man šeit jābūt 5 mēneši un jābauda, ko var izbaudīt, lai apmaiņas programmas beigās būtu  gandarījums par paveikto.
Annija no Krievijās! Vēlot jauku dienu! :)
 

Šdien bija ļoti interesanta un forša diena, no rīta pamodos paēdu brokastis kopā ar mazo māsu paskatījāmies televizoru un tad sataisījāmies. Mēs šodien bijām plānojušas doties uz darbnīcu, kur mēs taisīti apsveikumu kartītes. Mums mamma pateica ar kuru maršrutnieku braukt un mēs ari braucam masa īsti nezinaja kurā pietruā mums jākāpj ārā, bet vina man teica ka zinot. A mamma teica apmēra pēc 10 pieturām iekāpjot autobusā māsa teica es zinu neskaiti :D Nu es arī tā dariju :D Braucam es skatos māsa paliek tāda kā apmulsusi un es vinai prasu vai vina zin un vina atbildd nē es tāda faak :D Nu neko jautāju koditorei :D lai saka kad bus ta pietura, a tā pietura jau bija bijusi nu neko mēs uzreiza ara nakamajā pieturā un gājam atpakaļ ar kājam pa kkādiem pagalmiem, un tad mēs gandrīz katram gājējām jautājam kur 43 skola :D Tā nu mēs ieraudzījām to skolu un bibliotēku arī tā nu mēs iegājām bet nenotiek mums teica ejam arā esam jau uz ielas un māsai mamma zvana tomēr notiek, mēs tā nu gājām atpakaļ :D Tad atkal mums saka ka nenotiek, tad mes kopā ar vecmāmiņu palasijām grāmtas un tad gājām uz metro kur satikām mammu. Tālāk mēs braucām ar metro lidz pēdējai stacijai, kur gājām ciemos pie tēta māsas. Ļoti dīvaini Latvieši, kad iet ciemos tad nu nav obligāti, bet parasti ness kādu dāvanu, a viņi bez nekā vienkārši ierodas un viss..  ļoti dīvaini...
Tā nu mēs tur sēdējām un ēdam ļoi garšīgi ēdieni bija ļoti ļoti... Tā nu pasmējāmies un pasēdējām un devāmies mājas ar metro tik smiekligi :D Kopumā ļoti jauka diena!! :)  Nākamā nedēļa un jaunais gads jāsāk domāt apņemšanās un jauni plāni jaunam sākumam jaunām lietām, darbiem! Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīju Jauno gadu, lai piepildās visi sapņi, cerības un domas! :)

Notiek tik daudz interesantu lietu un laiks iet tik ātri šodien jau 18.decembris.
Skola klasesbiedri saspringti , jo viņiem kā studentiem sesija, tādēl man dažas dienas ir laiks atpūsties un izgulēties, sakrāt spēkus.
Lielākais priekš šomēnes, sagaidīju paciņu no Latvijas, tik daudz visādu gardumu un dāvanas.
Skolu jau mēs izdekorējām Novembrī, jā ļoti ātri tie ir Krievi.
 Cik iunteresanti, ka viņi nesvin Ziemassvētkus, viņiem tā ir parasta darba diena, bet mēs ar meitenēm izdomājām, ka uztaisīsim sev Ziemassvētkus pašas.
Pagāšajās brīvdienās biju Balahna pilsēta netālu no Novgorod, kur ar savu volejbola komandu spēlējām, dabuju medaļu ar Krievu karodziņiem, pēctam gājām visa komanda uz sušī bāru ēdam, tuvāk sapazinos ar savām komandas biedrenēm :)
Šomēnes biju leiliskā tautisko deju koncertā viienkārši leiliski, tā patikās.. ;)
Tagad jāgaida Jaunais gads un Ziemassvētki, nometne uz Kazaņ :)

100 dienas Krievzemē, pirmā advente! :)

Šodien man Krievijā aprit 100 dienas tas ir 3 mēneši, kas to bija iedomājies, ka tiešām es būšu apmaiņas students.
Tagad jau sacvu pilsētu Nizny novagorod zinu tik labi un esmu ļoti iemīlējusi, metro, lielo ielu un maršrutniekus, kur vienmēr ir pilns ar cilvēkiem, kuri runā krievu valodā un es saprotu, tas ir tik dīvaini, es nezinu vai es sevi mānu vai es saprotu vai ari es pa tiešām saprotu.
Skolā es varu teikt no vienas puses man ir ļoti paveicies ar klasesbiedriem,  vienmēr, katru dienu man pajautā kā man iet vai viss kārtībā. Mans klases skolotājs ir tik smieklīgs, vins man uzrakstija uz vnkontakte, tu esi ļoti skaista, nekad nebiju no skolotāja saņēmusi tādu ziņu  :D:D
 Es nezinu kā es varēšu idzīvot bes savām AFSerēm manām lieliskajām 3 meitenēm no Ungārijas, Šveices un Meksikas, vinas ir kā pizitīva lādiņš nomākušās dienās, vienmēr mes par kautko pasmejamies, vai arī atrodam par ko pasmieties, tas ir tik jauki, man ļoti ļoi vinas pietrūks nākamo gadu,bet man vel ir laiks visas lietas šeit baudīt 7 mēnešus. Domājot ārptāts septini mēneši no vienas puses ir tik ļoti, maz bet, no otras ārprāts. Bet pa šiem mēnešem es esmu ieguvusi tik daudz emociju, savādāku skatījumu uz lietām, bailēm un esmu iemācijusies paust savu viedokli, savas emocijas, ja es gribu raudāt tad es raudu, nekaunos no tā ka man ir emocijas. Protams ir tādas dienas, kad viss ir slikti  nē es gribu mājās un viss, bet tad tu padomā cik daudz lietas esi ieguvusi jau pa šiem 3 mēnešiem un ko tu vel vari iegūt pa 7 mēnešiem, nekad neviens to pašu neiegūs, Un ja arī es nebūtu šajā gadā apmaiņas programmas students es butu 11 klasē un vienāda ar saviem vienaudžiem un butu visu to pašu mācijusies, bet es domāju tagad ir iegūta daudz lielāka dosme pār visu. Es noteikti iesaku jebkuram kurš grib un domā būt AFS apmaiņas programmas students noteikti piesakaties, tas ir to vērts, draugi no visas pasaules garantēti un arī otra ģimene un savs skatījums uz dzīvi, lietām mainīsies par 100 grādiem

Man ir superīgi draugi no visas pasaules, es gribu teikt  jums paldies, paldies. Rīt man atkal sākās darba nedēļa, kur centīšos vel ar vien vairāk izprast, pasauli  Krieviju cilvēkus un to   būtiibu un galvenais mācīties jaunas lietas. Lai jums jauka nedēļā un pirmā advente! :)))))