Ziniet, es tiešām zināju, sev neticēju, vienkārši sev iestāstīju, ka Latvijā mājās bus daudz labāk, būs daudz draugu visi bus tik jauki atsaucīgi, bet tas viss ir tikai iedomas, realitātē viss ir daudz savādāk,tik tiešam visi ir aizmirsuši par mani. Lasot returnistu rakstus par to kā ir atgriezties mājās, tas likās, nu nebūs jau tik traki, bet tagad padomājot, tas ir daudz smagāk kā aizbraukt. Bet es ceru,  un ļaujos notikumu straumei, lai ari nezinu vai kaut kas mainīsies.. Es nezinu man nav draugu, neviena, neviens man nav pazvanījis un vienkārši pajautāji kā tev iet? es varu tevi uzklausīt, bet visiem ir pilnīgi vienalga, tas man liek justies mazliet skumji un bēdīgi. Jo kādreiz es šos cilvēkus uzskatīju par draugiem, bet viss mainās. Ir lietas ko tu nevari ietekmēt.  Es ļoti cenšos, bet nesanāk, bet tāpēc jau es nenolaidīšu rokas , viss iet uz priekšu draugi mainās, viss mainās,tā pat kā arī es. Dažreiz domāju varbūt tie mani itkā draugi nevar mani pieņemt, to kā, es esmu izmainījusies, cik pieredzes bagāta es esmu,jo runājot ar AFS cilvēkiem ir tik nenormāli viegli runāt... Es negribu domāt par nākamo gadu, jo pagaidām ar domām esmu Krievijā. Es zinu tā vairs nebūs,  nebūšu AFS studente, nebūs tā AFS atmosfēra, nekā no tā vienīgi atmiņas... Autobusi, metro, skolas sols, būs bez manis, kas man ļoti pietrūks tas būs 40 autobus, kas dodas uz centru, kurš ir tik  pilns, kad nav vietas, kur apsēsties, bet  tu esi tur, baudi un brauc,vēro ,klausies..
Dažreiz nespēju pati sevi saprast, jo nekas nav izmainījies, bet iekšēji es gribēj, lai būtu izmainījies un lai nav tā ka bija, bet tānav viss ir tāds kā bija, pat cilvēki, tādeļ es varbūt to nevaru saprast, pieņemt, un liktenis nav lēmis būt ar tiem cilvēkiem..

Katru dienu es skatos kalendārā un skaitu cik dienas man vairs palikušas kā AFS studentam Krievijā, nevaru sagidīt, kad būšu mājās. Bet no otras puses domāju, bet es zinu, kad būšu mājās, skatīšos visas bildes un domāšu, kāpēc es skaitīju dienas.. Bet es domaju,jādara tā, kā sirds liek dariīt tieši šajā mirklī.
Nu jau man palikušas 20 dienas Krievijā, es varu teikt tikai un vineīgi paldies visiem, visiem, kas bija ar mini šajā gada tas bija, manuprāt, lielisks, es ieguvu draugus no visas pasaules, apceļoju Krieviju, ieguvu jaunas zināšanas, uzzināju sevi un iemācījos valodu.
   Apzinoties, kādus cilvēkus es satiku un cik ļoti es viņus iemīōju pa šiem 10 mēnešiem, tas ir briesmīgi, ja man ir jāiedomājas teikt viņiem atā lidostā pēdējā diena, ja jau ir grūti teikt ata pēc nometnēm..
  Man viss tuvākās meitenes AFS ir manas Nizny meitenes, mes visu gadu atbalstījām vienu otru, ja bija kādas problēmas, nekad vinas neateica, es ļoti busu pietrukt vinas.

New

Braucot apmaiņas programmā, es sev  visu laiku teicu, jāmeklē tās labās pozitīvās lietas un, ja kas notiek tad tas notiek uz labo!
Runājot par Krieviju un Latviju tad mums ir ļoti daudz atšķirīgu lietu, piemēram,skolas, cilvēki un daba!
   Krievu skolas ir ļoti stingras, man pirmajās dienās bija ļoti dīvaini saprast, to ka visu ko tu dari klasē, gribi iziet no klases, gribi aiziet līdz mskastei, vai nezinu līdz skolotājam, tad tas viss ir jājautā vai drīks to darīt. Arī pirms  katras stundas ir jāpieceļās kājās un tad tikkai varam apsēsties.
  Tagad man arī ir viedoklis par skolas formu, iepriekš es domāju cik tas būtu forši, ja skolā būtu forma, bet tagad es domāju pretēji. Skolā, ja tu atnāc ar džinsenēm, esi aizmirsis formu mājās, tad tev jāiet pakaļ formai uz mājām, stundā nedrīks sēdēt. Matiem vienmēr jābūt sasietiem, nedrīkst būt vaļā.
Interesanti, ka skolās vēl jau projām ir dienasgrāmatas, stundām jābūt sarakstītām skolotāji vienmēr pārbauda, ja nokavē stundu piezīme.
Manā skola arī ģērbtuves ir aizslēktas stundu laikā, lai nevarētu bastot un  ja tu esi slims tev jāiet pie māsiņas jāpārbaudās vai tev ir temperetūra un tad tikkai varbūt tevi atlaidīs mājās.
Mani kā AFS studentu dežurants jau pazīst un pret mani ir ļoti labs un ja man vajag ātrāk tikt ārā no skolas, tad vinš atslēdz man durvis! :)
Runājot par  stundu skaitu dienā tad tas mani vairāk kā iepriecina, viņiem ir katru dienu  stundas pa 40 minūtem un starpbrīži 10 min. Man ļoti nepatīk, ka skolā nav specjāla starbrīža priekš pusdienām, tas ir 15 minūtes tev, jāiztāv rinda, jāpaēd un vel jāiet uz kabinetu.. Vienīgais, kas man nepatīk, ka Krievijā skolā jāiet 6 dienas nedēļā. Priekš manīm ir ļoti grūti no rītiem piecelties. Vērtējumu skala šeit ir maksimums 5 balles. Minimums ir 1 balle,bet vienmēr liek 2, ja  nav mājas darbu vai  kāds cits iemesls.
Ļoti daudz skolniekiem pēc stundām ir privātskolotāji, gandrīz visos priekšmetos, priekš manīm tas ir ļoti  dīvaini, jo tu ej skolā tu mācies tu visu dari, bet tev vēl vajag privātskolotāju.  Pat tādiem skolniekiem kuri ir izcilnieki.
 Tā nu jau man Krievijā ir pagājuši 5 mēneši, manuprāt tas ir ilgs laiks, bet vel man šeit jābūt 5 mēneši un jābauda, ko var izbaudīt, lai apmaiņas programmas beigās būtu  gandarījums par paveikto.
Annija no Krievijās! Vēlot jauku dienu! :)