svētdiena, 2013. gada 22. decembris

Šdien bija ļoti interesanta un forša diena, no rīta pamodos paēdu brokastis kopā ar mazo māsu paskatījāmies televizoru un tad sataisījāmies. Mēs šodien bijām plānojušas doties uz darbnīcu, kur mēs taisīti apsveikumu kartītes. Mums mamma pateica ar kuru maršrutnieku braukt un mēs ari braucam masa īsti nezinaja kurā pietruā mums jākāpj ārā, bet vina man teica ka zinot. A mamma teica apmēra pēc 10 pieturām iekāpjot autobusā māsa teica es zinu neskaiti :D Nu es arī tā dariju :D Braucam es skatos māsa paliek tāda kā apmulsusi un es vinai prasu vai vina zin un vina atbildd nē es tāda faak :D Nu neko jautāju koditorei :D lai saka kad bus ta pietura, a tā pietura jau bija bijusi nu neko mēs uzreiza ara nakamajā pieturā un gājam atpakaļ ar kājam pa kkādiem pagalmiem, un tad mēs gandrīz katram gājējām jautājam kur 43 skola :D Tā nu mēs ieraudzījām to skolu un bibliotēku arī tā nu mēs iegājām bet nenotiek mums teica ejam arā esam jau uz ielas un māsai mamma zvana tomēr notiek, mēs tā nu gājām atpakaļ :D Tad atkal mums saka ka nenotiek, tad mes kopā ar vecmāmiņu palasijām grāmtas un tad gājām uz metro kur satikām mammu. Tālāk mēs braucām ar metro lidz pēdējai stacijai, kur gājām ciemos pie tēta māsas. Ļoti dīvaini Latvieši, kad iet ciemos tad nu nav obligāti, bet parasti ness kādu dāvanu, a viņi bez nekā vienkārši ierodas un viss..  ļoti dīvaini...
Tā nu mēs tur sēdējām un ēdam ļoi garšīgi ēdieni bija ļoti ļoti... Tā nu pasmējāmies un pasēdējām un devāmies mājas ar metro tik smiekligi :D Kopumā ļoti jauka diena!! :)  Nākamā nedēļa un jaunais gads jāsāk domāt apņemšanās un jauni plāni jaunam sākumam jaunām lietām, darbiem! Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīju Jauno gadu, lai piepildās visi sapņi, cerības un domas! :)

trešdiena, 2013. gada 18. decembris

Notiek tik daudz interesantu lietu un laiks iet tik ātri šodien jau 18.decembris.
Skola klasesbiedri saspringti , jo viņiem kā studentiem sesija, tādēl man dažas dienas ir laiks atpūsties un izgulēties, sakrāt spēkus.
Lielākais priekš šomēnes, sagaidīju paciņu no Latvijas, tik daudz visādu gardumu un dāvanas.
Skolu jau mēs izdekorējām Novembrī, jā ļoti ātri tie ir Krievi.
 Cik iunteresanti, ka viņi nesvin Ziemassvētkus, viņiem tā ir parasta darba diena, bet mēs ar meitenēm izdomājām, ka uztaisīsim sev Ziemassvētkus pašas.
Pagāšajās brīvdienās biju Balahna pilsēta netālu no Novgorod, kur ar savu volejbola komandu spēlējām, dabuju medaļu ar Krievu karodziņiem, pēctam gājām visa komanda uz sušī bāru ēdam, tuvāk sapazinos ar savām komandas biedrenēm :)
Šomēnes biju leiliskā tautisko deju koncertā viienkārši leiliski, tā patikās.. ;)
Tagad jāgaida Jaunais gads un Ziemassvētki, nometne uz Kazaņ :)

svētdiena, 2013. gada 1. decembris

100 dienas Krievzemē, pirmā advente! :)

Šodien man Krievijā aprit 100 dienas tas ir 3 mēneši, kas to bija iedomājies, ka tiešām es būšu apmaiņas students.
Tagad jau sacvu pilsētu Nizny novagorod zinu tik labi un esmu ļoti iemīlējusi, metro, lielo ielu un maršrutniekus, kur vienmēr ir pilns ar cilvēkiem, kuri runā krievu valodā un es saprotu, tas ir tik dīvaini, es nezinu vai es sevi mānu vai es saprotu vai ari es pa tiešām saprotu.
Skolā es varu teikt no vienas puses man ir ļoti paveicies ar klasesbiedriem,  vienmēr, katru dienu man pajautā kā man iet vai viss kārtībā. Mans klases skolotājs ir tik smieklīgs, vins man uzrakstija uz vnkontakte, tu esi ļoti skaista, nekad nebiju no skolotāja saņēmusi tādu ziņu  :D:D
 Es nezinu kā es varēšu idzīvot bes savām AFSerēm manām lieliskajām 3 meitenēm no Ungārijas, Šveices un Meksikas, vinas ir kā pizitīva lādiņš nomākušās dienās, vienmēr mes par kautko pasmejamies, vai arī atrodam par ko pasmieties, tas ir tik jauki, man ļoti ļoi vinas pietrūks nākamo gadu,bet man vel ir laiks visas lietas šeit baudīt 7 mēnešus. Domājot ārptāts septini mēneši no vienas puses ir tik ļoti, maz bet, no otras ārprāts. Bet pa šiem mēnešem es esmu ieguvusi tik daudz emociju, savādāku skatījumu uz lietām, bailēm un esmu iemācijusies paust savu viedokli, savas emocijas, ja es gribu raudāt tad es raudu, nekaunos no tā ka man ir emocijas. Protams ir tādas dienas, kad viss ir slikti  nē es gribu mājās un viss, bet tad tu padomā cik daudz lietas esi ieguvusi jau pa šiem 3 mēnešiem un ko tu vel vari iegūt pa 7 mēnešiem, nekad neviens to pašu neiegūs, Un ja arī es nebūtu šajā gadā apmaiņas programmas students es butu 11 klasē un vienāda ar saviem vienaudžiem un butu visu to pašu mācijusies, bet es domāju tagad ir iegūta daudz lielāka dosme pār visu. Es noteikti iesaku jebkuram kurš grib un domā būt AFS apmaiņas programmas students noteikti piesakaties, tas ir to vērts, draugi no visas pasaules garantēti un arī otra ģimene un savs skatījums uz dzīvi, lietām mainīsies par 100 grādiem

Man ir superīgi draugi no visas pasaules, es gribu teikt  jums paldies, paldies. Rīt man atkal sākās darba nedēļa, kur centīšos vel ar vien vairāk izprast, pasauli  Krieviju cilvēkus un to   būtiibu un galvenais mācīties jaunas lietas. Lai jums jauka nedēļā un pirmā advente! :)))))

pirmdiena, 2013. gada 28. oktobris

ČAU, sen nēsmu neko rakstijusi, ir notikuši, ļoti,ļoti daudz visādi notikumi!
Sākšu jau ar to, ka esmu jau kādu pusotru mēnesi, citā ģimenē, kurā es dzīvošu arī pārējo gadu,tad ir ļoti jauki. Tātad, pirmājā ģimenē, man ļoti nepatika tas ka man  ar māsu bija jadala viena gulta, un dēļ šīs ģimenes es ļoti baidos no Krievu kaķiem, ļoti :D Mana fobija kaķi :D Jā tas bija viens milzīgs piedzīvojums, pārdzīvojums šī nedēļa pirmajā ģimenē. Vienā vakara sakrāmēju savus koferus un man atbrauca pakaļ AFS brīvprātīgais un aizveda uz jaunajām mājām, jau ienākot dzīvoklī es sajutos tik labi, mamma mani pieņēma, lieki nestresoja, vina visu saprata, jo šajā ģimenē ir bijuši 25 studenti, es esmu 26, proti, 1students šeit ir dzīvojis visu gadu, bet pārējie pa nedēļai, mēnesim un pa dienai. Tā nu  es iepazinu tēti, māsu un mammu, tad man mamma pastāstija, ka mans brālis  arī ir apmaiņas students Somijā. Tā nu es iekārotojos un nopriecājos, ka pagaidām uz nedēlu vai divām būs viss normāli. Arī skolā, man to nedēļu, kad dzīvoju pie tas ģimenes nebija viss kārtībā, es vel nezinaju kurā klasē es mācīšos, tadēl es gāju uz manas viesmasās klasi, kur man ļoti nepatika klasesbiedri.Bet tad man pēkšņi skola kādi skolotāji sāka jautāt kurā klasē tu gribetumacities 9 vai 10 es tivu 10, jo likās ka tā būs, labāk, un tiešām tā bija labāk. Tajā dienā arī iepazinos ar saviem klasesbiedriem, mani sagaidija tik jauki, ar visiem iepazinos, un visi ļoti draudzigi un runātīgi :) Tagad ir jau pagājuši 2 mēneši šeit Krievijā un arī Nižnijā, laiks iet ļot,ļoti ātri! Man jau sāk likties, ka mazliet aizmirstās Latviešu valoda,bet es vēlāk, apsolu uzrasktīt ko vairāk!

sestdiena, 2013. gada 31. augusts

Lai mēs tiktu uz Nizhny novagorodu, pilsēta, kurā es dzīvoju, mums 4 meitenēm bija jābrauc ar ātrvilcienu 4 stundas. Vilciens bija nesalīdzināms ar Latvijas vilcieniem. Ar mums vienā tā varētu teikt istabā bija 2 ārzemnieki, kuri bija izbrīnīti, ka mēs visus 11 mēnešus netiksim mājās! Šīs 4 stundas pagāja nepamanot, sarunājoties, smejoties, jaukas atmiņas. Iebraucot Nizhnyjā uzmācās satraukums, vai mana ģimene man būs pakaļ, vai es patikšu ģimenei, vai man patiks, bet es sevi mierināju, jo tā ir tikai pagaidu ģimene, ja nepatiks tad pēc mēneša būs jauna. Satiekot stacijā savu ģimeni es biju ļoti priecīga, jo viņi mani ļoti jauki uzņēma! Atbraucot uz mājām es biju nedaudz šokēta, bet es esmu atbraukusi, lai pielāgotos, un nevar būt tā kā es gribu,tāpēc samierinājos. Šajā ģimenē ir pagājušas jau 5 lieliskas dienas, esmu braukusi ar metro, trolejbusu, vecām grabažām autobusiem, apskatijusi centru, bijusi dažādās vietās, kur varbūt gidi nevestu, iepazinusies ar dažiem manas viesmāsas draugiem. Vakardien mēs ar viesmammu taisijām mājās gatavotus pelmeņus, sanāca ļoti, ļoti garšīgi. Šodien biju pie vecmammas, kur garšīgi paēdu! Kā mammai teicu atpakaļ uz Latviju man vajadzēs divas lidmašīnas biļetes, jo šeit ir ļoti garšigs ēdiens, sanāk daudz ēst. :D Pagaidām tas arī ir viss, kad sāksies skola, tad būs daudz ko rakstīt un domāt! :))
Mans pirmais raksts no Krievijas..
Viss sākas 23. augustā 5:30 no rīta, kad savās mājās šogad dzēru pēdējo kafijas tasi un atvadijos no savām mājām uz veselu gadu! AFS man ir piedāvājis lielisku iespēju dzīvot veselu gadu lielākajā pasaules valstī Krievijā. Ierodoties Lidostā mani pārņēma diezgan dīvainas sajūtas, gadu neredzēt savu ģimeni,mājas un Latviju. Tākā pirmo reizi lidoju, viena, man bija liels satraukums kā es visu atradīšu, vai iekāpšu pareizajā lidmašīnā :D Tiku līdz lidmašīnai  iekāpu, apsēdos, nebija nekāda satraukuma, mierīgi pavadīju šīs divas stundas līdz Maskavai! Ar mani uz Maskavu vienā lidmašīnā lidoja Prāta vētra :D Izejot imigrēšanās zonu, koferi saņemot, satiku jaukos AFS brīvprātīgos, kuri  mani uzņēma ļoti, ļoti jauki, es biju pirmā no studentiem kas bija ieradusies! :) Tā mēs sēdējām kādu stundu, runājāmies, sagaidiju puisi no Austrālijas un mēs devāmies uz nometni ar taxi. Nometnei bija ļoti plaša teritorija,  vairākas mājas un tā! Manā istabiņā bija 5 gultas, protam es biju pirmā, noliku mantas sakārtojos un klāt jau bija meitenes no Norvēģijas, tad mēs visas devāmies ēst! Tajā dienā es biju ļoti piekususi un devos gulēt, jo nākamajā dienā bija ļoti daudz visādu atrakciju. Pa nakti musu istabiņā ievācās meitene no Ungārijas un Meksikas. No rīta aizgulējos un devos uz brokastiim. Pēctam sekoja  rīta deja,  un visādas atrakcijas pa aktivitāšu grupiņām. Man ļoti, ļoti patika volunteeru sagatavotās atrakcijas. Vakarā bija jāprezentē sava valsts, jādzied kāda dziesma, man ļoti nepatīk dziedāt, bet nu es saņēmos un dziedāju Kur tu teci gailīti, divas rindiņas! :D Pēctam bija maza disene un visi gājām gulēt. Nākamā dienā ari bija interesanta, pilna ar visādiem uzdevumiem, lai mūs sagatavotu ģimenēm, Krievijai, pilsētai. Vakarā bija jāgatavo prezentācija par savu valsti, varēja dejot, dziedāt mācīt rotaļas,es protams dejoju, man nāca palīgos viens brivprātīgais, kurš itkā ir dejotājs, vinam iemāciju latviešu polku un mēs dejojām pa riņķi, bet pārējiem studentiem bija jāsit plaukstas ritmā un jādejo polka uz vietas, bija interesanti! :)) tad nu mēs devāmies gulēt, jo nākamajā diena bija jādodās uz savām pilsētam, kur nu katram. No rīta visi bildējās, atvadijās, novēlēja visiem labus vārdus, kaut vai mēs visi bijām pazīstami 2 dienas visi ļoti sadraudzējāmies!
šeit man dažas bildītes no nometnes, ar jaunajiem draugiem! :)


Itālija

Puisis no Austrālijas

Serbija


Japāna


Ungārija