Katru dienu es skatos kalendārā un skaitu cik dienas man vairs palikušas kā AFS studentam Krievijā, nevaru sagidīt, kad būšu mājās. Bet no otras puses domāju, bet es zinu, kad būšu mājās, skatīšos visas bildes un domāšu, kāpēc es skaitīju dienas.. Bet es domaju,jādara tā, kā sirds liek dariīt tieši šajā mirklī.
Nu jau man palikušas 20 dienas Krievijā, es varu teikt tikai un vineīgi paldies visiem, visiem, kas bija ar mini šajā gada tas bija, manuprāt, lielisks, es ieguvu draugus no visas pasaules, apceļoju Krieviju, ieguvu jaunas zināšanas, uzzināju sevi un iemācījos valodu.
   Apzinoties, kādus cilvēkus es satiku un cik ļoti es viņus iemīōju pa šiem 10 mēnešiem, tas ir briesmīgi, ja man ir jāiedomājas teikt viņiem atā lidostā pēdējā diena, ja jau ir grūti teikt ata pēc nometnēm..
  Man viss tuvākās meitenes AFS ir manas Nizny meitenes, mes visu gadu atbalstījām vienu otru, ja bija kādas problēmas, nekad vinas neateica, es ļoti busu pietrukt vinas.